Man likās,ka esmu tevi pārdzīvojusi. Ne jau kā mīļāko,bet kā draugu,kā pieķeršanos,kā labāko draugu. Bet līdz ar saulaino laiku es sēžu uz trepēm un atceros. Atceros tavu ielu,kur kādreiz mēdzu nebrīdinot ierasties,lai uz trepēm dzertu tēju. Atceros to, kā muļķīgi mēģināji ar mani izpīpēt vairāk…